Steidzami jārisina to dzīvokļu īpašnieku problēmas, kuru mājas atrodas uz privātas zemes

Reformas rezultātā bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atjaunoja savas īpašumtiesības uz šo zemi, tajā skaitā, uz zemi, kur tagad atrodas citiem īpašniekiem piederošas ēkas, arī daudzdzīvokļu dzīvojamie nami. Atbilstoši likumam „Par zemes reformu Latvijas pilsētās”, ja uz zemes, īpašumtiesības uz kuru atjaunojuši bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, abām pusēm rakstiski jāvienojas par zemes nomas maksas apmēru. Ja vienoties neizdodas, zemes nomas maksa ir 6% apmērā no tās kadastrālās vērtības. Kopš 2010. gada 1. janvāra īrniekam papildus jāsedz izīrētājam arī maksājumu par nekustamā īpašuma nodokli. Šī norma attiecas gan uz dzīvokļu īpašniekiem, kas tos ieguvuši savā īpašumā privatizācijas gaitā, gan tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas dzīvokli nopirkuši otrreizējā tirgū.
– Dzīvokļu īpašnieki, kuru mājas atrodas uz šādiem zemes gabaliem, būtībā ir kļuvuši par ķīlniekiem. Pirmām kārtām cieš daudzdzīvokļu māju iemītnieki Rīgā un Jūrmalā – pilsētās, kur zemei ir vislielākā kadastrālā vērtība. Gadā dzīvokļa īpašniekam nākas maksāt zemes īpašniekam pat vairāk kā 1000 latu! – stāsta 10. Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. – Lūk, reāls piemērs: piecu cilvēku ģimene, kurā ienākumi ir 110 latu uz katru ģimenes locekli, dzīvo Jūrmalā privatizētā dzīvoklī. Katru mēnesi šī ģimene spiesta maksāt zemes īpašniekam 97,30 latus, kas gadā veido maksājumu Ls 1167,65. Tādas naudas šai ģimenei nav. Parāds aug. Pārdot dzīvokli nav iespējams – jo neviens nevēlas visu mūžu maksāt zemes īpašniekam. Izpirkt zemi no īpašnieka? Dzīvokļa īpašniekiem tam nepietiek naudas… Turklāt ne jau visi zemes īpašnieki vēlas to pārdot, tādā veidā zaudējot regulārus ienākumus, kuru gūšanai nav nepieciešami nekādi ieguldījumi no viņa puses. Mūsu frakcijā ir vērsušies ļoti daudzi šādu daudzdzīvokļu māju iemītnieki, kuri izmisīgi meklē kādu izeju no šīs situācijas.
Valērijs Agešins norāda, ka situāciju vēl pasliktina tas, ka daudzām daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām ir piesaistīti zemes gabali ar ļoti lielu platību, ko iedzīvotāji reāli neizmanto, bet, vienalga, nākas maksāt. Turklāt pieņemtie ārējie normatīvie akti nenosaka kārtību, kā tiek noteikta dzīvojamam namam piesaistītās zems platība un konfigurācija.
– Mēs esam ļoti norūpējušies par šo situāciju, jo tas var novest pie tā, ka jau pēc neilga laika simtiem šādu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs gigantiski parādi zemes īpašniekiem. Sliktākajā gadījumā dzīvokli var pat konfiscēt par parādiem. Turklāt dzīvokļa īpašnieki ne pie kā nav vainojami: viņiem gluži vienkārši jau sākotnēji nav paveicies dzīvot mājā, kas uzcelt uz zemes, kam pieteikušies īpašnieki, vai arī nopirkt dzīvokli šādā mājā. Pašreizējā situācija ir sekas valsts nepārdomātajai politikai, valsts kļūdām, – uzsver Valērijs Agešins. – Tagad mums visiem jādomā, kā šo problēmu risināt. Valstij nav tiesību šādā situācijā pamest cilvēkus likteņa varā. Esam vērsušies pie triju ministriju – Ekonomikas, Tieslietu un Finanšu – vadības ar lūgumu līdz 7. aprīlim sniegt informāciju, kā valdība gatavojas risināt šo problēmu, kādi mehānismi var tikt iedarbināti šajā gadījumā.