Press "Enter" to skip to content

Rēzeknes mērs aicina premjeru novērst likuma nepilnības RSEZ attīstībai

„Jautājumu par pašvaldību finansiālo stāvokli nevar atrisināt, izmantojot tikai finanšu izlīdzināšanas fonda palīdzību, kad faktiski vienai pašvaldībai naudu atņem, lai to iedotu citai. Šis jautājums jāskata kompleksi un jādomā, kā veicināt attīstību ikvienā Latvijas vietā, kā izmantot dažādas ekonomikas stimulēšanas metodes. Rēzeknē uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un investoru piesaistei jau vairākus gadus darbojas Speciālā ekonomiskā zona, kuras komercsabiedrības var saņemt nodokļu atlaides. Tomēr tās darbību negatīvi ietekmē nepilnības likumdošanā, kas var mazināt uzņēmēju vēlmi būt RSEZ komercsabiedrībai. RSEZ likums nosaka, ka komercsabiedrība var saņemt 80% atlaidi no uzņēmuma ienākumu nodokļa. Taču likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” pārejas noteikumi nosaka, ka RSEZ komercsabiedrībām uzņēmuma ienākuma nodokli aprēķina 25% apmērā, savukārt no šiem 25% tad arī piemēro atlaidi 80%. Būtiskākā problēma ir tā, ka arī tajos pārskata periodos, kad komercsabiedrībai nav pietiekošs noguldījumu apjoms, lai saņemtu tiešās nodokļu atlaides, piemēro 25% uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, kamēr pārējiem uzņēmumiem Latvijā tā ir 15%,” stāsta A.Bartaševičs.

Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītāja Sandra Ežmale uzskata, ka risinājums šajā situācijā varētu būt minētās normas izslēgšana vai arī papildus normas iestrāde minētajā likumā, ka gadījumos, kad komersantam nav pietiekošs ieguldījumu apjoms, lai tas varētu saņemt tiešās nodokļu atlaides, tiek piemērota uzņēmuma ienākuma nodokļa 15% likme, kā tas ir pārējiem komersantiem Latvijā.

„Citādi esošie normatīvie akti samazina RSEZ darba efektivitāti un konkurētspēju ar citu valstu speciālajām un brīvajām ekonomiskajām zonām,” norāda Rēzeknes mērs.

Tikmēr pozitīvi risinās jautājums par likumā noteiktā RSEZ darbības termiņa pagarināšanu. Ministru prezidents ir apstiprinājis, ka patlaban norisinās sarunas par to, ka pagarinātu likumā par RSEZ noteikto ekonomiskās zonas darbības termiņu, kas pašlaik ir 2017.gads. Tas pēc A.Bartaševiča domām ļaus arī turpmāk izmantot RSEZ priekšrocības investoru piesaistei un reģiona ekonomiskās attīstības sekmēšanai.

Atgādināsim, ka piektdien, 14. janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri, lielo pilsētu mēri, tikās ar Ministru prezidentu, lai pārrunātu vairākus nozīmīgus jautājumus pilsētu pašvaldībām. Tikšanās laikā runāts par veiktajiem pasākumiem budžeta konsolidācijai, kas pēc A.Bartaševiča domām ir „visai miglaini”. Pēc tikšanās ar premjeru ir pamats cerēt, ka arī Rēzeknes pašvaldība varēs saņemt kompensāciju par sniega radītajiem zaudējumiem pilsētas iestādēs.

www.rezekne.lv

Be First to Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *