Press "Enter" to skip to content

Nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, automātiski jāsaņem Latvijas pilsonība

Pašlaik Latvijā dzīvo aptuveni 13 500 bērnu – nepilsoņu, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta. Šiem bērniem abi vecāki ir nepilsoņi. Katru gadu šādās nepilsoņu ģimenēs piedzimst vidēji 2000 bērnu.
Noteikts, ka šo bērnu vecākiem, pirms bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu, jāiesniedz lūgums, lai viņam automātiski tiktu piešķirta pilsonība.
– Pati par sevi prasība vecākiem – nepilsoņiem iesniegt lūgumu par pilsonības piešķiršanu viņu bērnam ir, pirmkārt, absolūti nevajadzīga, otrkārt, samērā neērta birokrātiska procedūra, – uzskata „Saskaņas centra” 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. – Ir arī tīri tehniskas problēmas. Ja bērna dzimšanas apliecībā ir ierakstīti abi vecāki, lūgumu par pilsonības piešķiršanu ir jāparaksta gan mātei, gan tēvam. Taču daudzos gadījumos vecāki ir šķīrušies, tēvs, piemēram, jau sen dzīvo Krievijā vai Īrijā, un saņemt viņa piekrišanu, lai dēls vai meita varētu iegūt pilsonību, fiziski nav iespējams! Mēs uzskatām, ka šī kārtība ir jāmaina. Iesniegumi vecākiem būtu jāraksta tikai tajā gadījumā, ja viņi nevēlas, lai bērnam būtu Latvijas pilsonība. Ja šāds iesniegums nav iesniegts, tad 15 gadu vecumā bērnam pilsoņa pase ir jāsaņem automātiski.
Valērijs Agešins uzskata, ka, pat ja vecāki bērnam bērnībā lieguši iespēju iegūt pilsoņa pasi, tad sasniedzot pilngadību – 18 gadu vecumu, šādam bērnam ir tiesības saņemt Latvijas pilsonību bez naturalizācijas procedūras.

„Saskaņas centrs” ierosina arī paplašināt to personu loku, kam ir tiesības saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā.
– Pašlaik tiesības nolikt eksāmenu pilsonības iegūšanai ir personām, kuras ne mazāk par pieciem gadiem pastāvīgi un nepārtraukti dzīvo Latvijā. Ja cilvēks šajā periodā, piemēram, ir izbraucis peļņā uz citu valsti, tas tiek vērtēts kā iemesls naturalizācijas atteikumam, – paskaidro Valērijs Agešins. – Mēs uzskatām, ka noteiktajam piecu gadu periodam nav jābūt nepārtrauktam – galvenais, lai summāri cilvēks būtu nodzīvojis Latvijā piecus gadus. Pašlaik daudzi cilvēki brauc strādāt vai mācīties uz ārzemēm. Jau pats aizbraukšanas fakts rada risku, ka cilvēks Latvijā var neatgriezties, bet, ja nav pilsonības un nav arī iespējas to iegūt, tas daudzkārtīgi palielina šo risku. Pašreizējā situācijā, kad mūsu valstij ir negatīvas demogrāfiskās tendences, valstij ir jādara viss iespējamais, lai cilvēki saglabātu un nostiprinātu savu piederību Latvijai.

Be First to Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published.