Press "Enter" to skip to content

Nepilsoņiem un pilsoņiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām iegūt politiski represētā statusu

– Deviņdesmito gadu sākumā, tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas, politiski represētas personas statuss pilsoņiem un nepilsoņiem tika piešķirts ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Taču 1995. gadā likumdošanā tika izdarītas izmaiņas, kas liedza nepilsoņiem iespēju saņemt politiski represētā statusu, izņemot speciāli noteiktus gadījumus. Nepilsoņiem tajā laikā pat tika atņemtas politiski represētā apliecības, – stāsta Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas deputāts Boriss Cilevičs. – Šāda kārtība saglabājusies līdz pat šim laikam. Nepilsoņiem nav tiesību skaitīties par komunistiskā režīma upuriem, ja viņi no tā cietuši ārpus Latvijas teritorijas. Pilsoņiem šādas tiesības ir, bet nepilsoņiem nav. Kāds tam pamatojums? Piemēram, disidenti, kas aktīvi darbojušies Krievijas teritorijā, taču palīdzēja Latvijas Republikas atjaunošanā, neatkarīgi no tā, vai viņi vēlāk kļuva par pilsoņiem vai nepilsoņiem. Jo režīms visā valstī, ko sauca par PSRS, bija viens! Nepilsoņi, kas cietuši nacistiskajās represijās, arī nevar iegūt politiski represētā statusu, ja vien viņi netika vardarbīgi ievesti Latvijas teritorijā… Iegūt pilsonību – un tam atbilstoši arī statusu – nacistiskā režīma upuriem bieži vien ir ļoti grūti: tie parasti ir cilvēki vecumā pāri 80 gadiem, ar iedragātu veselību, un viņiem ir grūti iziet naturalizācijas procedūru.
Pēc Borisa Cileviča teiktā, pilsoņiem un nepilsoņiem ir jāsaņem vienlīdzīgas tiesības iegūt politiski represētās personas statusu.
– Tas ir nevis juridisks, bet humāns jautājums. Runa ir par parāda atdošanu cilvēkiem, kuri tiešām ir cietuši represijās. Politiski represētā statuss piešķir zināmus atvieglojumus, tomēr tie, diemžēl, ir tik nenozīmīgi, ka nevar runāt par būtiskiem finansiāliem tēriņiem, – uzsvēra Boriss Cilevičs.

Be First to Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published.