Press "Enter" to skip to content

Mazākumtautību skolu skolēni ir nevienlīdzīgā situācijā

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura centrs 2010. gada 30. decembrī ir pieņēmis dokumentu, kura nosaukums ir „Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas un norises kārtība”. Tā 14. punktā teikts, ka „olimpiādes otrā posma uzdevumi tiek sagatavoti latviešu valodā”.
– Mēs uzskatām, ka šī norma traucēs mazākumtautību skolu audzēkņiem gūt labus rezultātus olimpiādēs. Ja skolēns apgūst priekšmetu dzimtajā valodā, ir liels risks, ka viņš olimpiādes uzdevumu var saprast neprecīzi un tāpēc kļūdīties tā izpildē. Grūtības saprast uzdevuma prasības noteikti palielinās skolēniem uztraukumu un neļaus pilnā mērā parādīt savas spējas, – saka „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas deputāts Igors Pimenovs. – Nav juridiska pamata šādas kārtības noteikšanai. Atbilstoši Izglītības likumam, Vispārējās izglītības likumam un atbilstošajiem Ministru kabineta noteikumiem, nacionālo mazākumtautību izglītības programmas tiek apgūtas dzimtajā valodā, latviešu valodā vai bilingvāli. Skola izlemj, kādi priekšmeti tiks mācīti dzimtajā valodā, kādi latviski un kādi – bilingvāli, un saņem licenci programmu īstenošanai, – paskaidro Igors Pimenovs. – Ir pilnīgi iespējams, ka skolēns, kurš nokļuvis matemātikas olimpiādē, savā skolā šo priekšmetu apgūst dzimtajā valodā. Līdz ar to mazākumtautību skolu skolēni ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar saviem vienaudžiem no skolām ar apmācību latviešu valodā. Taču mācību priekšmetu olimpiāžu mērķis ir – noskaidrot visspējīgākos jauniešus dažādās zināšanu jomās, nevis novērtēt viņu prasmes latviešu valodas pielietošanā.

„Saskaņas centrs” vēlas zināt, kāds ir bijis pamatojums tāda lēmuma pieņemšanai, kas ierobežo nacionālo mazākumtautību skolu audzēkņu iespējas.

Be First to Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *