Press "Enter" to skip to content

ES fondu apguves nozīme Latvijai

Lai veiksmīgi realizētu veiksmīgu fondu apguvi ir jāīsteno sekojoši pasākumi:

  1. Jāpaātrina pieteikšanās uz finanšu līdzekļiem;
  2. Jāvienkāršo procedūras ES finansējuma saņemšanas un cītīgi ir jāskaidro pretendentiem nosacījumi, lai sagatavotu labu projekta pieteikumu;
  3. Noteikt atbalstāmās prioritātes, lai veicinātu ekonomikas efektivitātes kāpināšanu un nodrošinātu ES fondu pieejamību pēc iespējas plašākam komersantu lokam.
  4. Jāaktivizē finansējuma piesaiste projektu īstenošanai un aktīvi jāsadarbojas ar BANKĀM;
  5. Jāveic administratīvā kontroles mehānisma minimizēšana.

Uzskatam, ka ir izvirzāmi sekojoši minimālie mērķi, lai Latvija varētu atgūties no krīzes lielajām sekām:

  1. Efektīvi un mērķtiecīgi apgūt ES finansējumu, lai programmēšanas periodā (2007-2013) tiktu apgūti ne mazāk kā 95% piešķirtā finansējuma.
  2. Radīt vienotu, caurskatāma un ātru ES fondu apguves mehānismu valsts pārvaldē ar ne vairāk kā trīs iestādēm, kas apsaimniekos ES fondus.
  3. Ar ES fondu palīdzību maksimāli veicināt uzņēmumu neatkarību no Bankām vai citiem finanšu instrumentiem.
  4. Paātrināt kopējo naudas plūsmu ekonomikā īpaši akcentējot eksporta nozares.

Katrai dalībvalstij ir uzlikts par pienākumu izveidot nepieciešamos tehniskos instrumentus tā saucamā sadarbības tīkla izveidē, kurā savstarpēji saistīti dalībnieki no katras valsts darbojas vienoti, lai sasniegtu noteikto kopējo mērķi. Būtiski būtu atzīmēt, ka Latvija uz kopējā mērķa sasniegšanu virzās ļoti gausi, kas mūs starptautiskā mērogā padara par neuzticamu partneri un kā rezultātā lielākie cietēji ir Latvijas uzņēmēji un visi iedzīvotāji kopumā.

Kādēļ ir jāizmanto Latvijai piešķirtais ES struktūrfondu 2007-2013 finansējums? 

  1. Jāatjauno starptautiski pievilcīgas investīciju valsts tēls, lai piesaistītu investīcijas ekonomikas atdzīvināšanai. 
  2. Nepilnīga izmantošana draud ar to, ka nākošajā plānošanas periodā (2014-2020) ES fondu finansējums Latvijai var tikt būtiski samazināts.
  3. Latvijas ekonomikai ir nepieciešami jebkādi finanšu resursi, lai atjaunotu finanšu plūsmu un palielinātu nodokļu ieņēmumus.

Būtiski ir atzīmēt faktu, ka pastāv liels ES fondu 2007-2013 apgūšanas risks jo pastāv apgrozāmo līdzekļu nepieejamība, jeb banku nevēlēšanās kreditēt projektus, kas ir guvuši ES atbalstu. Uzņēmumiem nešķiet pievilcīga tāda atbalsta sistēma, kas paredz, ka projektu vispirms īsteno par saviem līdzekļiem, kā to paredz MK noteikumi, un tikai pēc projekta atskaites iesniegšanas saņemt ES fondu daļēju atbalstu.

Kādas šobrīd pastāv PROBLĒMAS ES fondu apguvē?  

  1. Pārāk smagnēja birokrātija un nav vēlēšanās to atvieglot. Projektu vērtēšana 3 mēnešu laikā tika īstenota tikai tad, kad to noteica ar ES direktīvu, kas norāda uz valsts institūciju nevēlēšanos sadarbībā ar uzņēmējiem ātrāk apgūt piešķirto finansējumu. Šāda situācija nav pieļaujama šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos.
  2. ES fondu sadalījums un atbalsts intensitāte ir pārāk maza un līdz ar to neatbilst pašreizējai ekonomiskajai situācijai kā rezultātā netiek stimulēta ekonomikas attīstība. 
  3. Ir pārāk maz atbalsta programmu, kurās var saņemt avansa maksājumus, kas būtiski palielinātu uzņēmēja spēju īstenot ES projektu.
  4. Politiskajā un institucionālajā līmenī sistēma ir neefektīva – pārāk sarežģīta un sadrumstalota ES struktūrfondu vadība un tiesību aktu pieņemšanas kārtība. Ir pārāk daudz institūcijas, kas nodarbojas ar ES fondu apguvi, kā rezultātā nav vienotas pieejas konstatēto problēmu risināšanai.
  5. ES fondu apguves procesā nav vienotas pieejas – dokumentu standarts, skaidrojumi projekta sagatavošanai, atskaites sistēma utt.

Izanalizējot situāciju esam konstatējuši veselu rindu uzdevumus un pasākumus, kas ir jāveic lai labotu esošo situāciju. Lai iegūtu plašāku skaidrību par veicamo darba apjomu tika sastādīts uzdevumu apraksts īstermiņa un ilgtermiņā, kas jāīsteno, lai sasniegtu iepriekš nospraustos mērķus.

Īstermiņā veicamie uzdevumi:

Noteikt atbalstāmās nozares un pilnveidot ES fondu programmas atbilstoši jaunajai ekonomiskajai situācijai;
Palielināt atbalsta intensitāti līdz maksimumam;
Panāk, lai Latvijas ekonomika kļūtu vismaz par 75% pašpietiekama – nodrošina vietējā tirgus pieprasījumu pēc pamat produktiem.
Ar valsts garantiju sistēmas atbalstu pabeigt jau uzsāktos un apstiprinātos projektus – Latvijas Garantiju aģentūra (darbs ir uzsākts, bet sistēma ir būtiski jāpilnveido).
Izdarīt izmaiņas MK noteikumos paredzot iespēju saņemt avansa maksājumus 35% apmērā;
Pēc iespējas samazināt administratīvo slogu , taču sloga samazināšana nedrīkst sagraut jau esošo sistēmu, lai neapturētu pavisam ES fondu apguvi Latvijā.
Kā attiecināmās izmaksas iekļaut projekta vadības izmaksas – ne vairāk kā 5% no projekta budžeta vai maksimums 5000 Ls.
Paātrināt projektu vērtēšanu formāli nepieturoties pie noteiktajiem 3 mēnešiem, kas paredzētu vērtēšanai.
Ja lēmums par finansējuma piešķiršanu pieņemts, tad līgumus par atbalsta piešķiršanu ar uzņēmumu jāsagatavo 2 nedēļu laikā.
Pašlaik tiek noraidīti arī tie projekti, kuri ir saņēmuši minimāli nepieciešamo punktu skaitu, taču tie tiek noraidīti, jo uzsaukumam paredzētais finansējums ir bijis mazāks, nekā iesniegto projektu pieprasītais finansējums. Līdz ar to, finansējuma trūkuma dēļ tiek noraidīti arī tādi projekti, kas ir labi sagatavoti. Lai pieteicējam nebūtu vēlreiz (uz nākošo uzsaukumu) jāiesniedz tas pats projekts vēlreiz un lai vērtētājiem tas atkal nebūtu jāvērtē no jauna, vajadzētu izmantot Eiropas Komisijā jau pielietojamo metodi izveidojot rezerves projektu sarakstu, sagrupējot iesniegtos projektus atbilstoši vērtēšanā iegūto punktu daudzumam, lai gadījumā, ja no galvenā saraksta kāds projekts izkrīt, būtu iespēja ātri to aizvietot ar rezerves projektu.
Izveidot darba grupu, kurā būtu pārstāvji no Valsts institūcijām, uzņēmējiem ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, biznesa vadības konsultantiem ar mērķi novērt nepilnības esošās likumdošanā.

Ilgtermiņā veicamie uzdevumi:

Likvidēt ES Struktūrfondu vadības vienības visās ministrijās un to vietā izveidojot tikai trīs ES fondu (ERAF, ESF, KF) ieviešanas institūciju vadības komitejas, novirzot šim nolūkam katrai ministrijai paredzētos ES fondu vadības un tehniskās palīdzības līdzekļus. Izvēloties šo institūciju vadītājus tikai pēc profesionāliem, nevis politiskiem principiem un uzlikt viņiem pilnu atbildību par attiecīgā ES fonda ieviešanu Latvijā. Jaunizveidotās institūcijas būs atbildīga par:
standartizētas projektu iesniegšanas dokumentācijas un formas izstrādi- vienam fondam vienota projekta iesnieguma forma;
darbinieku apmācību – strādāt ar ES fondiem pēc vienotiem principiem un paredzēt šo apmācību kā obligātu priekšnosacījumu darba uzsākšanai;
atalgojumus sistēmas izveidi darbiniekiem, kas paredz procentuālo piemaksu pie algām par gala rezultāta sasniegšanu – savlaicīgu un efektīvu ES fondu apguvi (ne mazāk kā 95% apgūšana);
Pilnveidot portālu www.esfondi.lv , lai to uzņēmēji varētu izmanot, kā reālu instrumentu, lai pieteiktos uz ES finansējuma atbalstu. Portālā jābūt iekļautai:
Datu bāzei par visām ES fondu programmām Latvijā (aktivitātēm/apakš aktivitātēm), kā arī jābūt norādītām programmas uzsākšanas laikam.
Virtuālai apmācības programmai par to kā jāraksta ir projekta pieteikums un kādi ir nepieciešamie papildus iesniedzamie dokumenti;
Iespējai „Live” režīmā konsultēties par niansēm projekta sagatavošanā;
Iespējai iesniegt projekta pieteikumu elektroniskā veidā;
Datu bāzei par jau veiksmīgi realizētajiem projektiem – “veiksmes stāsti”
Operatīvu priekšlikumu iesniegšanu, par nepieciešamību veikt ātras programmas izmaiņas, lai nodrošinātu ātru projekta pieteikumu uzskaiti, izskatīšanu un ieviešanu.
 
Pārgrupēt ES fondu atbalstu tā, lai Latvijas pētnieki aktīvāk sadarbotos ar uzņēmējiem, lai ieviestu jaunus inovāciju projektus. Atstāt nemainīgus paredzētos līdzekļus zinātnes un pētniecības attīstībai, Zinātniskās infrastruktūras attīstībai, biznesa inkubatoriem, biznesa eņģeļiem, kas atbalsta inovācijas, kā arī jāsagatavo priekšlikumi par piešķiramajām nodokļu atlaidēm uzņēmējiem, kas realizē šādus projektus.
Izstrādāt attīstības plānu, kas būtu iekļauts noteiktos termiņos un paredzētu konkrētu finansējumu aktivitāšu ieviešanai.
Pakāpeniski atteikties no izdevumu pozīciju pārliekas detalizācijas projektu iesniegumu formās tādā veidā atvieglojot ES fondu līdzekļu izmantošanas un administrēšanas procedūras un procesu.
Uzlabot informatīvos, konsultatīvos un apmācību bezmaksas pakalpojumus, lai izveidotu lietotājiem draudzīgu ES struktūrfondu vadības sistēmu, samazinot administratīvo slogu. Apmācības tiktu izveidotas pēc vienotiem principiem, taču pats apmācības procesam būtu tādi novirzieni kā:
Valsts administrējošo darbinieku apmācības;
Mikro, mazo un vidējo Uzņēmēju apmācības;
Lielo uzņēmumu apmācības;
Bankas darbinieku, Biznesa eņģeļu un citu finanšu brokeru apmācības.
 
Piesaistīt ārvalstu kapitālu un lielu investīciju projektu ieviešanas pieredzi – apmācīt vietējos speciālistus.
Izveidot projektu ieviešanas kontroles mehānismu, kas izslēgtu jebkādu lobēšanu un korupciju projekta izvērtēšanas un ieviešanas posmā – IR jāizveido neatkarīgā auditora institūts.
 
Mēs esam pārliecināti, ka visu šo uzdevumu īstenošana ļaus Latvijai ievērojami ātrāk atgūties no ekonomiskās krīzes, kurā esam nonākuši gan globālās ekonomiskās krīzes iespaidā gan vietējo „Oligarhu” lobēšanas rezultātā.

Be First to Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *