Press "Enter" to skip to content

‘Delfi’ intervija ar Nilu Ušakovu: Arī bez Dripes debesskrāpjus Vecrīgā neviens nebūvēs

Gan sabiedrībai, gan pašam Jānim Dripem negaidīto lēmumu – nepagarināt ar Rīgas pilsētas galveno arhitektu darba līgumu – arhitekti sauc par “cūcību un muļķīgu rīcību”, savukārt ideju, ka arhitekta biroju varētu likvidēt – par lielu kļūdu. Domes arguments – tas ļautu ietaupīt naudu par četru cilvēku algošanu. Vai šī cena ir tā vērta, lai ignorētu profesionāļu viedokli?

Tā ir mūsu komunikācijas kļūda no Rīgas domes (RD) puses. Par pilsētas attīstību ir ļoti daudz jautājumu, un, runājot, par arhitekta biroju, tā kapacitāte nav liela, tieši tāpēc, ka tur ir četri cilvēki. Ja mēs runājam par izmaksām – lielākais īpatsvars ir tieši biroja telpām. Gribam savākt kopā arhitektus, uzņēmējus, attīstītājus, arī cilvēkus no KNAB – lai uzreiz iekļautu stāstu par korupcijas risku mazināšanu, runājot tieši par pilsētas attīstību, – lai saprastu, vai mums vajag atstāt biroju tādu, kāds tas ir, vai palielināt tā kapacitāti vai arī pretējs variants – atdot to, piemēram, ar neatkarīgu statusu Pilsētas attīstības departamentam (PAD). To mēs darīsim, mēs tādas debates uzsāksim…

Kāpēc tikai tagad, kad reāli vairs nav galvenā arhitekta? Kāpēc nedarījāt to jau gada sākumā?

Tieši tāpēc, ka viņam ir beidzies līgums un tas nav pagarināts. Esošo biroju vada pienākumu izpildītāja. Tagad, kad mēs nolemsim, kur mēs virzīsimies un ko darīsim, tad arī meklēsim cilvēku, kas to funkciju pildīs. Tur varēs piedalīties arhitekti, ieskaitot arī Dripi, un tad mēs izvēlēsimies labāko kandidātu. Kas tas būs, es pašreiz jums neatbildēšu, bet man nav vīzijas. Varbūt mums vajadzēja pateikt to, pirms Dripes kungs saņēma vēstuli, ka ar viņu nav pagarināts līgums – tas, protams, no komunikācijas viedokļa būtu pareizāk. Kāpēc tā nenotika? Nu, visi mēdz kļūdīties.

Bijušais vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) kritizēja Dripi par to, ka viņš negribēja pieļaut debesskrāpja būvniecību pie Salu tilta. Tagad sarosījies Viesturs Koziols, savā portālā “Diena.lv” sakot, ka “lielo iespēju pilsēta Rīga Dripes bezdarbības dēļ mīņājusies uz vietas”. Kā varat pierādīt rīdziniekiem, ka šobrīd nenotiek izrēķināšanās ar Dripi un biroju kā tādu, lai neviens netraucētu realizēt lielos projektus?

Es nekomentēšu un nevērtēšu Dripes kunga darbību – no tā es pagaidām atturēšos. Bet, ja dažiem uzņēmējiem ir pretenzijas pret arhitektu, nu labi, brīvā valstī brīviem cilvēkiem ir brīvība paust savu viedokli. Bet mana pozīcija ir šāda: ar Dripi vai bez viņa es arī neļautu vēsturiskajā centrā būvēt debesskrāpjus.

Citi arhitekti saka, ka pie vainas ir arī Ušakova vēlme “visur iebāzt savus cilvēkus”, bet Dripe šādam spiedienam neesot pakļāvies.

Man ir tieksme strādāt ar cilvēkiem, kam es varu uzticēties. Tā ir sanācis, ka visa atbildība par to, kas notiek pilsētā, tik un tā krīt uz mani. Tas ir absolūti normāli, ka es strādāju ar cilvēkiem, kam es varētu uzticēties, bet, protams, ņemot vērā, ka man par to tik un tā jāatbild, es mēdzu izvēlēties profesionāļus. Nav gan tā, ka es nekad neesmu kļūdījies.

Tad konkursa nolikumā būs ierakstīts kritērijs, ka Ušakovam šim cilvēkam jāuzticas?

Kad mēs runājam par uzticību, tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik profesionāls ir šis cilvēks.

Dripem jūs uzticaties?

(Saminstinās.) Tagad mēs runāsim par to, kā vispār Rīgā risināsim jautājumus par pilsētas attīstību. Es uz to neatbildēšu, es pats neesmu arhitekts. Bet mēs paņemsim kopā arhitektus, attīstītājus, uzņēmējus – nosacīti sākot ar (Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāju Andri) Kronbergu un beidzot ar Koziolu – lai izrunātos un saprastu, kā to sistēmiski atrisināt.

Vai pie jums ir nākuši uzņēmēji, sakot, ka kaut kas nav atļauts, kaut kas nav izdarīts?

Saprotiet, tas nav Dripe, kas atļautu kaut ko būvēt. Viņš var iebilst, kas ir ļoti apsveicami, bet tomēr saskaņošana notiek mazliet savādāk.

Tagad ir šis arhitektu koris – no arhitektu puses faktiski nav dzirdēts nosodījums Dripem, tādu izsaka vien atsevišķi attīstītāji. Neredzat riskus, nododot šo funkciju PAD? Kā lēmums tas būs – dome par to balsos, Ušakovs to izlems? Kāda būs procedūra?

Visdrīzāk tas tā vai savādāk būs domes lēmums, jo par jebkuras institūcijas maiņu mums pareizi būtu balsot domes līmenī. Taču tas tiks pieņemts pēc tam, kad izrunāsies speciālisti. Tam būs vajadzīgi daži mēneši, un tai laikā biroju vadīs p.i. Pa to laiku debesskrāpjus Vecrīgā nebūvēs neviens no attīstītājiem vai uzņēmējiem, pat nesāks.

Vēl viens cilvēks, kurš pēdējā laikā guvis ievērību Rīgas struktūrās – atstādinātais RS šefs Leons Bemhens. Kā jūs pats vērtējat viņa darbību?

Pa to laiku, kamēr mēs strādājam kopā, proti, no 2009.gada jūlija, viņš ir pildījis dotos uzdevumus. Pamanāmākie piemēri – administrācijas izmaksu samazināšana, kas izdarīta optimizācijas gaitā, brīvbiļetes nestrādājošajiem pensionāriem. Bija arī acīmredzama kļūda, kas pieļauta – pārkāpums ar izmaksātajām kompensācijām. Uzzinot par iespējamajiem pasākumiem, uzsākts audits, kas pierādīja, ka pārkāpumi ir bijuši. Mēs tagad nevaram runāt par zaudējumiem, jo visas kompensācijas ir atmaksātas, bet jebkurā gadījumā tagad notiek pārbaude, un valde paprasīja vēl vienu nedēļu, lai tiktu galā, noskaidrojot, kas pie tā vainīgs. Tāpēc Bemhena kungs uz pārbaudes laiku ir atstādināts no amata. Bija arī daudzas citas problēmas uzņēmumā kopš 2009.gada jūlija – pirms gada praktiski katru nedēļu medijos bija atspoguļoti nemitīgi konflikti starp kontrolieriem un bezbiļetniekiem. Tas atrisināts, jo mēs bijām spiesti iesaistīt pašvaldības policiju, un vismaz es neatceros, ka pēdēja pusgada laikā par to būtu lielas sūdzības. Bija drausmīgā traģēdija Baložos, kad gāja bojā divas meitenes, jo autobusa šoferis, kurš bija pārbaudīts pirms reisa, paspēja piedzerties pa ceļam. Lai atrisinātu šos jautājumus, tagad tiek veidots uzņēmums ar darba nosaukumu “Rīgas acs”…

Bet kā jūs izskaidrojat Bemhena fenomenu? Visas šīs problēmas viņš risināja nevis proaktīvi, bet reaktīvi – vai tas neliecina, ka pirms tam viņš nebija uzdevuma augstumos, lai tās vispār nepieļautu?

Par kontrolieriem un bezbiļetniekiem tā bija reaktīva reakcija, bet tas bija saistīts ar lielu psiholoģisko spriedzi sabiedrībā, ņemot vērā ekonomisko krīzi, un vienā brīdī mēs ieraudzījām, ka pat autobusos sākās konflikti. Vajadzēja iesaistīties, un mums kopā ar valdes priekšsēdētāju izdevās to atrisināt. Runājot par Baložiem – nu bija sistēma, ka visi šoferi ir pārbaudīti pirms reisa. Šobrīd tā ir uzlabota, jo tagad viņus pārbauda arī pēc reisa. Ar “Rīgas aci” tā uzlabosies vēl vairāk… Līdz ar to Bemhens ir pildījis dotos uzdevumus, bet pēc tam sekoja kļūda, par ko notiek pārbaude. Kad tā marta beigās beigsies – nedēļu es varu iedot pagarinājumu, tas ir normāli, bet vairāk RS valde nepieprasīs – tad redzēsim, kas notiks.

Par “Rīgas aci” jau ir izskanējis jautājums, kāpēc to nevarēja integrēt “Rīgas satiksmē”, bet iecerēts to veidot kā RS meitasuzņēmumu?

Uzņēmumā tā būtu pārāk komplicēta juridiska konstrukcija. (…) Bažas par kaut kādu “žulniecību” mums varētu būt, ja būtu kopuzņēmums ar privātajiem partneriem. Piemēram, kā ar “Rīgas karti”, kur RS pieder 51%, frančiem 49%…

Tātad tur ir “žulniecība”?

Nē, nē, nē! Varētu būt aizdomas. 49% pieder citiem investoriem, bet, neskatoties uz to, ka viņiem ir mazākums – es negribu izmantot vārdu “žulniecība” pret viņiem – viņiem ir veto tiesības, jo tā ir sastādīts akcionāru līgums. Šeit 100% pieder RS – tas nozīmē, ka RD ir pilnīga kontrole pār šo uzņēmumu. Nav tā, ka tas ir atdalīts un pastāv pilnīgi autonomā režīmā. Domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona ir kapitāldaļu turētājs RS, un RS valde ir kapitāldaļu turētājs “Rīgas acī”, un viss.

Un RS valdē ir arī domes deputāti.

Tai skaitā, jā. Tas nozīmē, ka domei ir pilnīga kontrole pār to uzņēmumu.

Par citu aktualitāti – jūs tviterī ielikāt saiti uz video ar jaunā tiesībsarga Jura Jansona interviju. Vai jūs lepojaties ar to, ka par tiesībsargu kļuvis šis SC virzītais kandidāts, kurš ir NVO kritizēts un arī pats atzīst, ka viņam ir nepilnīgas zināšanas cilvēktiesībās, bet par viņa lielajām administratora spējām šaubas rada publiskajā telpā izskanējušais, ka viņš, iespējams, ar bosinga metodēm atlaidis cilvēkus?

Tā, teiksim tā, ir neoficiāla informācija. Es redzēju Jansona kungu, kad viņš sākumā strādāja kā “Rīgas slimokases” (RSK) valdes priekšsēdētājs, bet vēlāk – kā RSK likvidators…

Kā viņš nonāca RSK valdē? Kurš viņu ieteica?

Nonāca pēc ieteikuma, ka šis cilvēks varētu vislabāk palīdzēt mums likvidēt… īstenot lēmumu par RSK likvidāciju. Ieteica cilvēki, kas ar mani kopā strādā. Mums te ir komanda: tie ir deputāti, citi “Saskaņas” cilvēki, tie ir cilvēki, kas nav saistīti ar partiju, bet strādā kā padomnieki. Diezgan liels cilvēku loks, kurā mēs apspriežam jautājumus un tiek piedāvāti varianti. Nepateikšu ka, teiksim, Bērziņš ieteica Ozoliņu…

Nebija tā, ka Jansonam vajadzēja atrast vietu, kad no viņa ar godu gribēja atbrīvoties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM), kur viņš bija valsts sekretāra vietnieks?

Nē, nē, mēs nenodarbojamies ar to, lai atrastu darbu cilvēkiem. Mums bija ļoti grūts process ar RSK likvidāciju un mums visiem bija milzīgas bažas, ka RSK likvidācija beigsies ar maksātnespēju. Bet RSK ir izdevies likvidēt tā – tas process tagad beidzas, – ka visas saistības ir izpildītas. Visas! Un tas ir pateicoties ļoti profesionālajam Jansona darbam.

Labi, viņš ir lielisks likvidators. Kas jums liek domāt, ka viņš būs labs tiesībsargs? Viņa autoritāte sabiedrībā šobrīd ir nekāda, bet tiesībsargs jau nav biroja vadītājs, viņš pats ir ombuds, pašam ir jābūt personībai.

Strādājot ar viņu, [redzēju, ka] viņš ir ļoti stiprs jurists ar stipru mugurkaulu, ar vīziju. Es esmu pārliecināts, ka viņš kļūs par ļoti labu ombudu.

Bet likvidators jau nenodarbojas ar cilvēktiesībām. Vai tas ir normāli – sākumā iecelt cilvēku šādā augstā amatā un tad lai viņš mācās?

Atsevišķas nianses, ja vajadzēs, viņš iemācīsies ļoti ātri. Visiem ir jāmācās mūža garumā.

Kāpēc SC joprojām mēģina apgalvot, ka Jansons ir jūsu kandidāts, ja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirmā uzaicināja viņu tikties, Ventspils mērs Aivars Lembergs publiskajās intervijās aktīvi metās viņu aizstāvēt? Vai tas viss nerāda, ka viņš patiesībā bija ZZS kandidāts un jūs esat izmantoti kā aizsegs?

Tā ir jūsu versija. Viņš ir cilvēks, kam SC uzticējās, izvirzīja viņu par tiesībsarga kandidātu un vēl divas Saeimas frakcijas [ZZS un “Par labu Latviju” (PLL)] atbalstīja viņu šai amatā.

Tad ar ZZS un PLL jums ir paredzama svarīga sadarbība arī turpmāk nākotnē?

Jautājumā par tiesībsargu mums bija veiksmīga sadarbība. Turpmāk būs citi jautājumi, redzēsim, kā un ar ko mēs sadarbosimies.

Partija “Saskaņa” nupat izslēdza vairākus Ventspils nodaļas pārstāvjus – arī Ventspils domes deputātus, kas bija Lembergam opozīcijā. Apmēram tai pašā laikā jūs ar Lembergu vienojāties par tiesībsarga kandidātu – vai jūs plānojat drīzumā jaunu koalīciju un beidzot nonākt pie varas valsts līmenī?

Likt kopā šos notikumus tomēr būtu pārāk globāla sazvērestības teorija. Mēs tīram savas rindas. Tie nav pirmie, kas ir izslēgti, mums bija gadījumi, kad izslēdzām arī Jūrmalas domes deputātus, Daugavpilī, pie tam koalīcijas deputātus. Mums nav problēmu izslēgt cilvēku no partijas, ja viņš nepilda partijas nostādnes un lēmumus. Attiecīgi cilvēki no Ventspils arī tika izslēgti. Partijai dažreiz ir jāatbrīvojas no atsevišķiem kadriem.

Lembergs nelūdza (SC Saeimas frakcijas un partijas “Saskaņa” priekšsēdētājam Jānim) Urbanovičam izslēgt šos cilvēkus?

(Pauze.) Nē.

Vai ar ZZS palikāt viens otram kaut ko politiski parādā par Jansonu?

Par to, ka viņi atbalstīja ļoti labu kandidātu tiesībsarga amatam? Es domāju, ka tas ir sabiedrības labā, ka mums tagad ir stiprs tiesībsargs, jauns un perspektīvs. (Viltīgi smaida.)

Jūs šobrīd smaidāt.

A par ko man būtu jāraud?

Ar ko jums ir ērtāk un vieglāk sastrādāties kā ar vicemēru? Kad bija Šlesers, laikam mazliet palikāt viņa ēnā – sabiedrība biežāk redzēja viņu nekā Ušakovu. Vai tagad ar Andri Ameriku (LPP/LC) jūtaties vairāk izvirzījies pirmajā plānā?

Bija vienādi ērti un viegli sastrādāties ar abiem, bet viņi ir ļoti atšķirīgas personas, tas gan. Visās ziņās – sākot no vecuma un beidzot ar to, ka vienam lielāka saimnieciskā pieredze, bet otram lielākas politiskās ambīcijas.

Kādi jums tagad ir kontakti ar Aināru Šleseru? Tiekaties ar viņu, pārrunājat kaut ko? Kas viņu interesē Rīgas saimniecībā, dzīvo taču Jūrmalā?

Reizi, dažas mēnesī. Nu, viņš paliek rīdzinieks – strādā taču Rīgā.

Jūs jau (piektdien) radio nedaudz pieskārāties jautājumam par leģendām, kas apvijušas Amerika vārdu. Jūs esat dzirdējis, ka viņu sauc par Misteru 20%?

Es esmu dzirdējis daudzas leģendas par daudziem cilvēkiem. Arī par Amerika kungu esmu dzirdējis.

Jums tas netraucē? Viņš ir tuvs jūsu sabiedrotais.

Kādā gan veidā? Viņš ir tuvs sabiedrotais un ļoti labs partneris.

Jūs saprotat, uz ko tie “divdesmit” attiecas?

To saprast vai nesaprast var citas iestādes.

Saeimā SC vismaz pagaidām atkal ir opozīcijā. Vai psiholoģiski neiegriež varbūtība, ka atkal tur būs jāsēž četrus gadus?

Skatīsimies.

Saglabāsiet “duku”, spēju cīnīties?

A vot ar to mums gan nav problēmu.

Kurš būs prezidents?

Tas, kuru ievēlēs Saeima.

Kurš būs jūsu kandidāts?

Viens no labākajiem kandidātiem.

[Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars] Endziņš vairs nav jūsu kandidāts?

Endziņš būtu labākais kandidāts, bet mums ir iespējas piedāvāt uz jebkuru amatu vismaz divus kandidātus.

Tad jūs šobrīd esat runājuši ar citiem Saeimā pārstāvētajiem spēkiem par kopīga kandidāta virzīšanu? Jūs runājat par [Valsts prezidentu Valdi] Zatleru vai kādu citu?

Es tagad neminēšu ne vārdus, ne uzvārdus.

Par Zatleru SC šobrīd nav gatavs balsot?

Es to neesmu teicis. Es esmu teicis un gribu nepārprotami pasvītrot, ka mēs runājam, vērtējam un spriedīsim.

Bet runas, ka [Valsts kontroliere] Inguna Sudraba varētu būt SC un ZZS kopīgā kandidāte?

To, ko tikko teicu, tā arī ir mana atbilde.

Jūs teicāt: ir pareizi, ka RD deputāti ir pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs, jo tad viņi var kontrolēt, kas notiek uzņēmumos. Vai politiskā kontrole nav iespējama savādāk, valdes priekšsēdētājam nākot un atskaitoties domē, bet profesionāļus varētu atrast konkursā?

Ir visādi varianti. Viens variants ir veidot kombināciju no profesionāļiem un cilvēkiem, kas atbildīgi par politisko kursu. Piemēram, lēmums dot nestrādājošiem pensionāriem bez maksas pārvietoties sabiedriskajā transportā ir acīmredzami politisks, jo var darīt tā, var darīt savādāk.

Nav tā, ka tie valdes locekļi nosaka konkrētus darījumus, naudas plūsmas, konkursus?

Nē, tas nav iespējams.

Kāpēc?

Tāpēc, ka valdes darbība ir ļoti caurskatāms process.

Ko tad viņi dara tajās valdēs, kāpēc jāliek tur deputāti?

Lai es varētu strādāt ar tiem cilvēkiem, kam es arī uzticos.

Tad jūs uzskatāt, ka jūs, Nils Ušakovs, esat visu pašvaldības uzņēmumu lielais priekšnieks un jums par tiem personīgi jāatbild?

Es neesmu lielais priekšnieks, es esmu cilvēks, kas kopā ar savu komandu SC un ar partneriem LPP/LC ir saņēmis mandātu. Lai es par šiem četriem gadiem varētu atskaitīties rīdziniekiem, man ir jāstrādā ar cilvēkiem, kuriem uzticos, lai zinātu, ka varēšu izpildīt vīziju, ko es ar savu komandu piedāvāju pirms vēlēšanām. Ja es to nevarēšu izpildīt, pats būšu vainīgs.

Saeimā SC frakcijā ir Valērijs Kravcovs, bet vai jums visi domnieki saprot un māk runāt latviski?

Jā.

RD frakcijas sēdes notiek latviski?

Kā kuru reizi – dažreiz latviski, dažreiz krieviski. Nu, parasti 60% – latviski, 40% – krieviski.

Kā Saeimā? Jūs tur vairs gan neesat, bet tomēr…

Saeimā aptuveni tas pats… Nē, nē, mazliet vairāk latviski… Aptuveni tas pats.

Kā jūs uzskatāt – vai pašvaldībā, kur puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, visu lietvedību vajadzētu kārtot latviski? Varbūt vajadzētu pāriet…

Nē, nē, lietvedībā var būt tikai viena valoda. Pieņemt no iedzīvotājiem iesniegumus krievu valodā, ar nosacījumu, ka visa lietvedība ir latviešu valodā, ir normāls kompromiss. Lietvedībai ir jābūt vienā valodā, un tas ir pareizi.

Tas, ka jūs esat SC līderis, palīdz jums Krievijā atvērt durvis, kas varbūt savulaik bija slēgtas jūsu priekštecim Jānim Birkam?

Es ceru, ka RD prognozējamā rīcība palīdz attīstīt mūsu sadarbību visos virzienos, ieskaitot mūsu attiecības ar Krievijas Federācijas reģioniem.

Vai varat minēt kādu konkrētu piemēru, kad Krievijā, zinot, ka esat no SC, kas ir it kā “Vienotajai Krievijai” labvēlīgs spēks, un ka jūsu dzimtā ir krievu valoda, izdodas gūt vairāk nekā Birkam, kas nāca no Krievijai it kā “nelabas” partijas?

Man ir, es tā pieņemu, dažreiz vieglāk runāt Krievijā. Bet es to, protams, izmantoju visu rīdzinieku labā.

Cik izmaksāja 8. marta rotājumi? Jums uz radio [neilgi pirms sarunas Ušakovam bija intervija Latvijas Radio] zvanīja klausītāja, jūs laikam nepaspējāt atbildēt.

Es vēl nepaspēju pārbaudīt, jo tikai stunda ir pagājusi kopš tās intervijas. [Vēlāk RD medijiem paziņoja, ka šim mērķim tērēti 14 773 lati.] Konceptuāli mēs izrotājam pilsētu regulāri…

Bet vai jūs izrotājat pilsētu uz visām kalendārā atzīmējamām dienām – arī 21. augustā visur būs plakāti? Tagad laikam būs arī ugunsdzēsēju un glābēju diena – uz to jūs arī plakātus liksiet?

Nē, mums ir tā: Jaunais gads, Lieldienas, Ziemassvētki, 4. maijs, 18. novembris, 8. marts, Jāņi, 21.augusts – par iepriekšējiem gadiem, neatceros, bet šogad būs, jo tie ir vienlaikus ar pilsētas svētkiem. 8. martā, ņemot vērā, ka tā ir atzīmējamā diena un rīdziniekiem, jo sevišķi, rīdziniecēm, šī diena patīk, tas ir normāli, ja tas notiek. Bet tas ir kopējā budžeta ietvaros, kur līdzekļi paredzēti Lieldienām, 8. martam, Jāņiem un tā tālāk.

Pēc 8. marta ir divreiz lielāks datums – 16. marts. Kā jūs prognozējat, vai RD šogad atļaus 16. marta pasākumus vai atkal aizliegs? Seši pieteikumi jau ir saņemti.

Saņemsim no attiecīgajām iestādēm vīziju par drošības aspektiem un tad lemsim.

Izskanējis, ka tā lemšana būs 15. martā.

Nē, nē, nē, nē! Mēs nevaram tā darīt. Ja lēmums ir cilvēkiem negatīvs, mums ir jādod laiks viņiem to apstrīdēt tiesā.

Ko jūs pats darīsiet šajā dienā?

Strādāšu.

Neiesiet pie Brīvības pieminekļa?

Es tur kādreiz esmu gājis?

Līdz šim laikam nē.

Un vai tad tagad vajag?

Varbūt mainījās prioritātes – gribas nostāties vienā vai otrā pusē…

Turpināšu strādāt. Mums pat [Saeimas deputāts un bijušais leģionārs Visvaldis] Lāča kungs nolēma strādāt šai dienā.

9. maijā arī strādāsiet vai iesiet pie Uzvaras pieminekļa?

Vienmēr esmu teicis – pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām – ka es esmu to darījis. Jā, es aiziešu.

Nebūs nekādu svētku gājieni pāri tiltam un tamlīdzīgi?

Nekad nav bijis nekāda gājiena pāri tiltam. Nu tur ir viena sabiedriska organizācija – kaut kādi kazaki vai kas viņi ir. Daži desmiti cilvēku, kas puslīdz centralizēti mēģina pāriet pāri tiltam – tas nav gājiens.

Par tiltiem runājot – Dienvidu tilts…

15. martā būs apstiprināti jaunie Ministru kabineta noteikumi ilglaicīgām saistībām, tajā skaitā pašvaldībām. Tad mēs saskaņosim [savu plānu] ar Finanšu ministriju. Provizoriski aprīlī vai maijā uzsāksies darbi un attiecīgi saskaņā ar sākotnējo plānu 2012.gadā Dienvidu tilta trešā kārta tiks pabeigta.

Cik lielu iespaidu maksājumi par tiltu atstās uz pašvaldības budžetu?

Tagad ir jāskatās, kādi būs banku piedāvājumi un likmes. Nu, tie būs tie 17 miljoni [tilta celtniecības izmaksas] plus maksājumi.

Varēsiet atļauties, lai neietekmē citas pašvaldības lietas?

Nepabeigt to tiltu būs vēl stulbāk.

Izskanējis arī, ka Salu tilta remontam vajadzētu 20 miljonus latu.

Ne šogad, ne nākamgad nedabūs. Salu tilts ir jāremontē, tas ir absolūti skaidrs, bet pagaidām nē.

Un Ziemeļu šķērsojums?

Par Ziemeļu šķērsojumu vēlreiz gribu pasvītrot, ka tas tiks būvēts tikai gadījumā, ja būs privāts finansējums. Rīgas budžets tam netiks tērēts.

Jūsu preses sekretāre Anna Kononova tikko ir kļuvusi par RD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Tas nav sava veida interešu konflikts? Viņa ir jūsu tieši kā amatpersonas preses sekretāre…

Nē, nē, skatieties. Ja viņa būtu SC preses sekretāre vai mana kā SC valdes priekšsēdētāja preses sekretāre un rakstītu preses relīzes un komentētu lietas, kas saistās ar partijas lietām, tad būtu klajš interešu konflikts. Viņa ir domes priekšsēdētāja preses sekretāre un, ja domes priekšsēdētāja preses sekretāre ir vienlaikus sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, tad tas ir pilnīgi normāli.

Par Annu Kononovu dzirdētas runas no krievu valodā raidošiem un rakstošiem medijiem, ka viņa ir tā, kas zvana un dusmojas, ja ir nepatīkami sižeti par Ušakovu.

Nekad neesmu par to dzirdējis.

Jums taču to pat intervijās jautā.

Intervijās man par to jautā, bet neesmu dzirdējis par tādiem faktiem.

Esat viņai jautājis? Ko viņa par to saka?

Viņa nemēdz zvanīt žurnālistiem un dusmoties.

Redaktoriem?

Redaktori arī ir žurnālisti.

Kā jūs vispār izjūtat fonu medijos par jums…

Jūs ticat, ka es te varētu sēdēt un plēst avīzes? [Par to rakstīts kādā “The Economist” blogā.] Tīri cilvēciski? Nu beidziet, jautājiet [mediju] vadītājiem.

Vai Jums ir saglabājušās korporatīvās saites ar visiem medijiem, kur jūs esat strādājis?

TV5 kādreiz strādāju, jā. Arī ar to pašu Andreju Mamikinu strādāju, nu un kas? Viņš mani aktīvi kritizē, un par to viņam paldies.

www.delfi.lv

Be First to Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *