18.februāra referendums ir ilgstošas neveiksmīgas etniskās politikas rezultāts. Tas pierāda, ka valsts nav spējīga nodrošināt latviešu valodas stiprināšanu un nacionālās valsts veiksmīgu attīstību. Taču tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, valdošā koalīcija tagad mēģina vainu par šīm neveiksmēm novelt uz tautu.

"Latvijas Avīzē" viesojas "Saskaņas centra" Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs (27).
Absolvējis Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Mācās politisko zinātņu maģistrantūrā Stradiņa universitātē. Deputāts pamanīts patstāvīgu uzskatu dēļ. Redakcijā ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

Ārpolitika, tas ir iekšpolitikas turpinājums. Nav dzirdēts, ka kādas citas valsts iekšpolitikas mērķis būtu parūpēties par Latviju. Tāpēc ir naivi domāt, ka atliek tikai atrast pareizo vietu, pareizo kompāniju, kur atrasties, un par sevi būsim parūpējušies.

Saeimas debatēs par grozījumiem Kārtības rullī viskarstākās runas tika veltītas priekšlikumam par kolektīvo iesniegumu izskatīšanu. Jautājuma būtība ir - atļaut Latvijas valsts pilsoņiem, kuri sasnieguši atbilstošu vecumu, savācot elektroniski noteikto parakstu skaitu, vērsties Saeimā ar kolektīvu iesniegumu.

„Satversmes tiesa, nolemjot neapturēt 18. februārī paredzēto referendumu, ir atzinusi Latvijas tautas gribas un tiesību prioritāti pār atsevišķu politiķu iegribām. Šāda Satversmes tiesas rīcība ir visnotaļ apsveicama”, uzskata Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.